Aitu hobijšķirnes vairāk domātas ainavas uzlabošanai (lauku tūrismam), savukārt komercšķirnes – intensīvai gaļas ražošanai. Katrā valstī ir kāda vietējā šķirne, ko izmanto kā mātes šķirni, respektīvi, aitu mātes krusto ar gaļas šķirnes teķiem. Lai papildinātu ganāmpulku, vietējās saimniecības regulāri ieved vaislas materiālu no ārvalstīm. Katrai ievestajai šķirnei ir diezgan smags adaptācijas laiks, tāpēc pirmajos gados iegūt ļoti kvalitatīvus vaislas dzīvniekus ir sarežģīti.
Šķirne ir gaļas un vilnas aitu krustojums, ko vairāk izmanto gaļas ieguvei. Latvijā šīs aitas jau vairāk nekā 10 gadu audzē Sakstagala pagasta “Mētras”. Zemnieku saimniecības līdzīpašniece Maija Bodža stāsta, ka gadā viņa pārdod aptuveni 15 Vācijas merino vietējās šķirnes teķu gaļas saimniecībām, kurās audzē Latvijas tumšgalves. Aplecinot mātes, iegūst ļoti labus rezultātus – uzlabojas gaļas kvalitāte.
! Vācijas merino vietējās šķirnes aitas ir lielas miesasbūves, var svērt līdz 100 kg, bet vidēji ir 85 kilogramu dzīvsvars.
Saimniecībā dzīvniekus sāk lecināt, kad tie sasnieguši 55–65 kg svaru. Mātēm metienā ir 2–3 jēri, bet jaunaitām – viens vai divi, un tās labi rūpējas par pēcnācējiem. Aitkopjiem vieglāk, ja dzimst divi jēri, jo mātei ir divi pupi. Ja atskrien trīs jēri, jāpalīdz tos piebarot. Vācijas merino vietējās šķirnes aitām nav noteikta meklēšanās perioda, tāpēc var lecināt jebkurā laikā. Dmitrijs Diks Bortņikovs iesaka to darīt rudenī, tiesa, dzīvniekus lecina ne tikai oktobrī, novembrī, bet arī maijā, aprīlī.
Lai aitas neslimotu, tās pareizi jāvakcinē pret tārpiem, vienreiz gadā jācērp un jāapgriež nagi vismaz divreiz sezonā.
Šķirnes jākrusto
Gaļai vislabāk audzēt šķirņu krustojumu jērus. Par māti ieteicams izmantot Ile de France, Igaunijas baltgalvi, Latvijas tumšgalvi, bet par tēvu – gaļas aitu šķirni, piemēram, Šarolē teķi
Jaunums Latvijā – Šarolē aitas
Pirms diviem gadiem SIA “Ralle” īpašnieks Ivars Frīdemanis pirmos Šarolē šķirnes vaislas dzīvniekus atveda no Anglijas, lai veidotu šo aitu ganāmpulku.
! Dzīvniekiem ir vairākas priekšrocības – ātraudzīgi, ar muskuļotu pakaļējo daļu, nav izvēlīgi ganību zāles sastāva ziņā un ēd visu, kas tajās aug, ir ļoti mierīgi un sabiedriski.
Baltā, tikai 4 cm garā vilna ir smalka līdz vidēji rupja. Dzīvniekus cērp vienu reizi gadā. Aitām raksturīga sezonāla meklēšanās, tās aplecina, sākot ar jūliju. Mātēm dzimstība ir augsta – gan Anglijā, gan SIA “Ralle” pēc divu gadu novērojumiem vidējais aritmētiskais rādītājs bijis 2,05 jēri. Nākot pasaulē, mazuļi ir diezgan kaili, tāpēc piedzimšanas periodu ieteicams plānot, kad gaisa temperatūra nav zemāka par -5 °C. Ja jēri dzimst pa vienam un ir 5–6 kg smagi, tie ir spēcīgi un, labi barojot, 70 dienās pēc atšķiršanas no mātes sasniedz 31–35 kg dzīvmasu. Turot kūtī un ēdinot ar sienu, skābsienu, graudiem, jēri kaušanas vecumu sasniedz trīs mēnešu vecumā. Šajā laikā dzīvsvars ir 40 kg, un var iegūt 19–20 kg kautsvarā.
Saimniecībā Šarolē aitas baro ar bioloģiski audzētām auzām, miežiem, skābsienu, sienu. Ekstensīvi ganot, dzīvniekus līdz 40 kg dzīvsvara sasniegšanai audzē 1,5–2 mēnešus ilgāk, nekā barojot intensīvi.
Tekselas aitas intensīvai nobarošanai
Tā ir gaļas šķirne, kas paredzēta intensīvai nobarošanai gan ar spēkbarības maisījumiem, gan intensīviem zālājiem. Ēdoles pagasta zemnieku saimniecības “Mežoki” saimnieks Kristaps Melbārdis Tekselas aitas audzē jau astoņus gadus.
! Viņš šo šķirni izvēlējies gaļas teicamās kvalitātes, ātraudzības un barības konversijas (patērētais koncentrētās barības daudzums 1 kg dzīvmasas pieaugumam) dēļ. Līdzšinējā pieredze rāda, ka saimniecībā var rēķināties ar 3,5–3,8 kg sausnas 1 kg pieaugumam diennaktī.
Ēdolnieks uzsver: – Neaudzēju aitas savam priekam, man svarīgi ir ekonomiskie aspekti, tāpēc arvien rēķinu, cik daudz tiek patērēta barība un arī mans darba laiks.
Tekselas aitām vidējais pieaugums svārstās no 330 līdz 370 g, reizēm pat 500–560 g diennaktī. Gaļa ir liesa. Realizācijas jeb kaušanas vecums jēriem sākas jau kopš simtās dienas pēc dzimšanas. Šajā laikā kautķermenis sver vismaz 18 kg. Aitām raksturīga meklēšanās rudenī, sākot no oktobra otrās puses līdz decembrim. Metienā ir vidēji 1,5 jēri, atsevišķiem šķirnes ganāmpulkiem, kur nodarbojas ar selekciju, var būt virs diviem.
Lai uzlabotu gaļas kvalitāti, Latvijas tumšgalves mammas bieži lecina ar Tekselas šķirnes teķi. Tādējādi iegūst pirmās paaudzes krustojumu, kas jau ir daudz labāks par vietējās izcelsmes aitām, tomēr diezgan daudz vēl atpaliek no Tekselas aitu gaļas kvalitātes.
– Latvijā lielākā problēma ir tā, ka gaļas dzīvnieki netiek pilnvērtīgi ēdināti. Lopkopji taupa tur, kur nedrīkst to darīt. Nobarojamiem dzīvniekiem nav ne atbilstīga kautiznākuma, ne gaļas kvalitātes, tos nevar pārdot par augstāku cenu, – spriež Kristaps Melbārdis.
Saimniecība “Mežoki” ir orientēta uz gaļas ražošanu, tā nav šķirnes saimniecība, tāpēc vaislas dzīvniekus neizplata. Tiem, kuri vēlas audzēt Tekselas tīršķirnes aitas, teķi jāimportē, un tas maksā 500–1500 eiro.
Romanovas aitas bioloģiskajai audzēšanai
Ekstensīva, bioloģiskajai audzēšanai piemērota šķirne, kas nav jānobaro ar graudiem.
Latvijā tīršķirnes vaislas Romanovas šķirnes aitas audzē zemnieku saimniecība “Grīvzeme”. Saimniece Māra Alsberga uzsver, ka aitas ir gatavas apaugļoties visu gadu, tām nav sezonālas meklēšanās kā Latvijas tumšgalvēm. Ja aitkopim svarīga ir kvalitāte, nevis kvantitāte, dzīvniekus vēlams lecināt oktobrī, lai jēri nedzimst pārāk lielā aukstumā. Tumšgalvēm parasti dzimst 1–2 jēri, bet Romanovas aitām – divi trīs. Pērn saimniecībā “Grīvzeme” divreiz atskrējuši pat seši jēriņi. Aitas ir sportiskas, veselīgas, necieš no kāju slimībām, bet dzīvnieki neaug ļoti ātri. Cirpt gan ieteicams vienreiz gadā.
! Lopiem ir laba kaulu un gaļas attiecība, turklāt kauli ir tievi, mazi, viegli. Gaļā maz tauku, tā ir diētiska, tumšā krāsā, jo satur vairāk dzelzs, ļoti ieteicama bērnu uzturā.
Ātraudzīgās Ile de France aitas
Šīs šķirnes aitas patlaban Latvijā audzē vienīgi saimniecība “Cimbuļi”. Saimnieks Kristaps Driķis pirmos dzīvniekus no Vācijas ievedis 2015. gadā.
! Šķirnes lielais pluss esot ātraudzība, labs mātes instinkts, kā arī spēcīgāka attīstība.
Dzīvniekiem nav raksturīga sezonāla meklēšanās, tos var lecināt visu gadu. Jēri aug ļoti ātri un jau trīs mēnešu vecumā sver 45–50 kg. Gadu vecs teķis sver aptuveni 100 kg. Dzimstība – vidēji vairāk nekā divi jēri. Mātes rūpējas par jēriem, un labus svara pieauguma rādītājus tie sasniedz, pārtiekot no pļavu zāles. Saimniecībā dzīvniekus necenšas nobarot ātri, dod galvenokārt lucernu, skābsienu un spēkbarību. Ile de France vilna ir smalka, balta, ļoti īsa, tomēr dzīvnieki jācērp vienreiz gadā.
Šķirne dod lielāku masas pieaugumu, ja to izmanto kā tēva šķirni un krusto ar Latvijas tumšgalvi.
Latvijā šī ir jauna gaļas šķirne, kuras pārstāvji 2014. gadā ievesti no Lielbritānijas. SIA “Zeltezeri”ganāmpulkā ir 450 dzīvnieku un iegūtās jaunaitiņas izmanto ataudzēšanai. Lopkopības konsultante Kristīne Šagbazjana stāsta, ka Dorsetas aitām ir nesezonāla meklēšanās. Ieteicams lecināt tā, lai jēri dzimst septembrī, oktobrī. Dzimstība – vidēji 1,5–1,8 jēri. Saimniecībā dzīvniekus ļoti intensīvi nenobaro un realizē, kad tie ir līdz astoņus mēnešus veci. Baro galvenokārt ar skābsienu un graudiem.
• Vācijas merino vietējās šķirnes gadu vecus teķus maijā var iegādāties z/s “Mētras”. Cena – 200–250 eiro (bez PVN).
• Šarolē šķirnes pusgadu vecus vaislas teķīšus, ko varēs izmantot lecināšanai nākamajā sezonā jūlijā, varēs iegādāties augustā SIA “Ralle” (Kandavas novada Kandavas pagastā). Cena – 700 eiro.
• Ile de France sertificētus dzīvniekus aprīļa otrajā pusē, kā arī vasaras beigās piedāvās saimniecībā “Cimbuļi” (Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā). Cena – sākot no 800 eiro (bez PVN).
• Dorsetas šķirnes vaislas teķus par 1000 eiro gabalā var iegādāties SIA “Zeltezeri” (Iecavas novadā).
• Romanovas šķirnes jaunaitas var iegādāties zemnieku saimniecībā “Grīvzeme” (Pārgaujas novada Raiskuma pagastā) par 100 eiro gabalā. Maijā saimniecībā pārdos arī mazos jēriņus.
Avots: “Praktiskais Latvietis” Ilona Klovāne 13.04.2016
by 